atspoguļojums

Fon Neimaņa arhitektūra - Datora uzbuves modelis, kas nosaka, kā dators darbojas. Šo arhitektūras tipu izveidoja Džons Fon Neimans 1945. gadā un 1948. gada 12. maijā tika iedarbināts pirmais dators, kas darbojās uz Fon Neimaņa arhitektūras pamata, ARC2, Londonas Universitātē.

Fon Neimaņa arhitektūra ir būtisks elements datoru uzbūvē un tas joprojām tiek izmantots mūsdienu datoros. Galvenās Fon Neimaņa arhitektūras sastāvdaļas ir centrālāis procesors, atmiņa un ievades/izvades (I/O), kuras kopā izveido datoru. Šī arhitektūra nodrošina efektīvu datu un instrukciju pārraidi starp dažādām sistēmas daļām un ir pamatā lielākajai daļai mūsdienu datoru. Šī arhitektūra mūsdienās ir salīdzinoši plaši izplatīta industriālajā sfērā, jo arhitektūra ir ļoti efektīva, kā arī salīdzinoši vienkārša, atvieglojot darbu inženieriem.

Neimaņa arhitektūra ļoti vienkārši (salīdzinājumā ar citiem modeļiem) ļauj:

iet cauri kodam vienpakāpē
profilēt kodu
apstrādāt izņēmumus
ieviest kompilatorus
ierobežot skaitļošanas/atmiņas resursu
Soli pa solim programmēt ( intuitivitāte )

Lai gan Fon Neimaņa arhitektūra ir diezgan plaši izmantota mūsdienās, tā lēnām tiek aizvietota un tuvākajā nākotnē tās pielietojums var samazināties. Daži uzņēmumi jau ir sākuši strādāt ar alternatīvām arhitektūrām, piemēram, True North Architecture, jeb Īsto Ziemeļu Arhitektūru.