HDD
HDD (Hard Disk Drive) ir cietais disks, kurš uzglabā datus neatkārīgi no strāvas padeves. Šis ir viens no populārākajiem liela apjoma datu glabāšanas veidiem, ciatais disks ir ļoti svarīgs ilgtermiņa datu glabāšanas veids, kas nodrošina progresa saglabāšanu.
HDD tika radīti 1953. gadā IBM inženieri vēlējās uzglabāt liela izmēra datus ar mazu patēriņu, viņi radīja leduskapja izmēra diskus, kas spēja uzglabāt 3,75 MB.
Lielākā daļa cieto disku sastāv no vairākām, stikla, alumīnija, platēm, kuras ir pārklātas ar magnētisku pārklājumu. Tās kopā tur ass ar iebūvētu motoru. Rakstīšanas un nolasīšanas funkciju veic magnētīskās galviņas, kas ir piestiprinātas pie sviras. Motors apgriež plates līdz pat 15000 reizes minūtē. Platēm griežoties, magnētiskās galviņas nolasa informāciju ar otra motora palīdzību.
Cietie diski spēj glabāt no 16 GB, datrodami vecākās ierīcēs, līdz pat 20 TB, šādi HDD parasti ir pielietoti, ja nepieciešams uzglabāt augstas rezolūcijas failus.
Riski lietojot HDD:
- Strāvas pārāk liels pieplūdums, šis var bojāt cietā diska elegtronisko shēmu, tādā veidā citais disks nespēs nolasīt, ierakstīt datus.
- Mehāniskas kļūdas, tās rodas ārēja trieciena, diska nolietošanās rezultātā. Šīs kļūdas dēļ, plate rotējot var nokļūt kontaktā ār kādu citu HDD detaļu, radot neatgriezeniskus bojājumus.
- Loģiskās kļūdas, vīrusu vai bojātu failu dēļ, cietā diska programmatūrā rodas kļūdas, traucējot tā pareizai darbībai.
- "Slikts sektors", jeb rotējošās plates daļas nepareizs novietojums, kas liedz piekļuvi datiem, šī kļūda laika gaitā var palielināties, radot sistēmas problēmas.
Mūsdienās HDD ļoti bieži aizstāj SDD, to ātruma, kompaktuma, zemā enerģijas pateriņa un citu iemeslu dēļ, galvenais faktors, kas HDD ir pozitīvs - tie ir lētāki.
