alternatīvas

1. Hārvardas arhitektūra ir labāka par Fon Neimaņa arhitektūru, jo Hārvardas arhitektūra spēj izpildīt instrukciju vienā instrukcijā, kas nodrošina daudz vienkāršāku un tīrāku CPU dizainu nekā tas, kas tiek izmantots Fon Neimaņa arhitektūrā. Tam ir divas atsevišķas atmiņas glabātuves (datu atmiņa un instrukciju atmiņa). Tomēr, par cik šīs atmiņas nevar apvienot un izmantot kopā, tad projektēšana un izstrāde ir dārgāka.

*Hārvardas arhitektūra galvenokārt tiek izmantota maziem iegultiem datoriem un signālu apstrādei*

2. Sistoliskā arhitektūra ritmiski ražo un nodod datus caur sistēmu. To izmanto kā kopprocesoru kombinācijā ar resursdatoru, un tā darbība ir līdzīga asins plūsmai caur sirdi, tādējādi tas nosaukta par sistolisko. Tas parasti sastāv no liela primitīva skaitļošanas mezglu tīkla, ko var savienot ar aparatūru vai programmatūru, kas konfigurēta noteiktai lietojumprogrammai. Tā priekšrocības ir augstā paralēlisma pakāpe, spēja uzturēt ļoti augstu caurlaidību, kompaktums un efektivitāte, datu un vadības plūsma ir vienkārša un regulāra.

Trūkumi - Tie ir ļoti specializēti un tādēļ ir neelastīgi pret problēmām kuras tie spēj risināt. Tie ir grūti uzbūvējami un dārgi.

*Sistolisko arhitektūru galvenokārt izmanto Lineārā tīklā, divdimensiju tīklā un sešstūra tīklā*

Atsauces :

• https://study.com/learn/lesson/von-neumann-vs-harvard-architectures-differences-uses-examples.html
• https://www.microcontrollertips.com/difference-between-von-neumann-and-harvard-architectures/
• https://www.lkouniv.ac.in/site/writereaddata/siteContent/202004282035363406rohit_engg_systolic_architecture.pdf
• http://web.cecs.pdx.edu/~mperkows/temp/May22/0010.analysis-systolic-convolution.pdf